JAUTRĀKĀ UN MAĢISKĀKĀ NAKTS GADĀ – JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA

Aiz Ziemassvētkiem, tieši pēc nedēļas ir Jaunais gads. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai. Pasaulē ir dažādas Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas, piemēram, pareizticīgo konfesijas pārstāvji šos svētkus svin tā pat kā Ziemassvētkus – ar dāvanām, pantiņiem un lielu mielasta galdu pie kura satiekas visa ģimene. Jaunā gada pantiņi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem(skatīt šo vietni – https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/ziemassvetki/neratnie-ziemassvetki/). Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu. Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.

CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJAS

Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās ir maģiskais mirklis, kad uz brīdi šķiet, ka ir apstājies laiks – tiek pasniegtas dāvaniņas, izteikti novēlējumi, dziedātas dziesmas un cilvēki ir laimīgi. “Laimīgu Jauno gadu!” ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Vēl pie mums ļoti populāra ir laimīšu liešanas tradīcija un nākotnes zīlēšana. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nosatbilizēja Padomju Savienības laikos.

Leave a comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *