Vārda smiltsērkšķi parastais apzīmējums sengrieķu valodā – “spīdīgais zirgs”. Senie grieķi pašas smiltsērkšķu lapas izmantoja, piemēram, kā barību novājinātiem un slimiem zirgiem. Tajos senajos gados zirgs bija vērtēts augstāk nekā 600. Mercedes šodienas pasaulē. Zirgi, kas lietoja smiltsērkšķu ogas, stādus vai lapas, ātri atveseļojās, atgūstot savu svaru, turklāt to spalva palika gluda un spīdīga.

Smiltsērkšķi tika pieminēti gan Tibetas, tā arī Mongolijas senajos rakstos, tā arī ķīniešu tradicionālajā medicīnā, pie tam visos tajos rakstos ir pieminētas universālās ārstnieciskās īpašības ar ko parasti apveltīti smiltsērkšķu stādi. Kaut gan atnākot melnajiem viduslaikiem, smiltsērkšķi bija aizmirsti un tagad atkal atdzima lielā interese par šo ogu ārstnieciskām īpašībām.

Kas ir tas, kas būtu smiltsērkšķu sastāvā?

Smiltsērkšķu ogas jau tiek iedalītas kā vitamīnu saturošais produkts. Tās satur provitamīnus A (līdz 10,9 mg%) un vēl vitamīnus (C, E, K, visus B grupas vitamīnus uc.). Smiltsērkšķis satur pat no 3 līdz 6% cukura (fruktoze va glikoze), līdz 2,5% skābes – ābolu skābi, vīnskābi utt., Miecvielas, dzeltenā krāsvielu pigmenta kvercetīnu, taukaino eļļu, kuras ogu mīkstajā daļā jau ir 9%, pie tam seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Lapās un arī mizā tika uziets alkaloīds hipofēns (līdz 0,4%), askorbīnskābe un līdz 10 dažādiem tanīniem, taču mizā – līdz pat 3% dažāda sastāva taukvielas.
Smiltsērkšķu ogas spēj uzkrāt tauku eļļu, kas sastāv no triacilglicerīniem ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, starp tām dominē mononepiesātinātās skābes; pektīns, organiskās skābes, miecvielas, flavonoīdi, nikotīna skābe un folija skābe, makro – un mikroelementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri, kā arī daži augu antibiotiku varianti.
Smiltsērkšķu eļļa no mīkstuma jau ir koši oranžīgā krāsā, bet no sēklām – dzeltens, pie tam to sastāvs mazliet atšķiras. Eļļa no ogām satur līdz 0,350% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu un riboflavīnu, salīdzinoši lielu skaitu tokoferola – 0,165%, un būtisku daudzumu F vitamīna, kas ir tas, kas regulē ādas vielu apmaiņu.

Vai varbūt eksistē kādas smiltsērkšķu receptes vai arī citi ieteikumi, kādā veidā izmantot šo krūmu?

Interesanti, ka pašas smiltsērkšķu ogas var teikt, ka netiek izmantotas svaigas. Taču, pārstrādātas, piemēram, kā smiltsērkšķu sula, ievārījums, marmelāde, tiek izmantots ļoti daudz, turklāt cena nav ļoti liela. Tiek izlaista ļoti lietderīga smiltsērkšķu tēja, garšaugi podiņos, kur pamatā ir paši smiltsērkšķi kopā ar tā novārījumiem.
Smiltsērkšķi jeb zelta koks jau ir noderīgi saaukstēšanās laikā, jo uzlabo imunitāti, noverš sirds slimības, čūlu un gastrītu ārstēšanu, ginekoloģiskas slimības. Smiltsērkšķu ogas noder, priekš tam, lai normalizētu gremošanas sistēmu, vielmaiņu, novērstu acu iekaisumu, izvadītu toksīnus, atmiņas uzlabošanai un uzlabotu nervu sistēmu. Priekš sievietēm smiltsērkšķu ogas ir īpaši lietderīgas, jo tās ļauj saglabāt jaunību, normalizēt hormonus un palīdzēt saglabāt reproduktīvās sistēmas veselību. Regulāra augļu lietošana ļauj izvairīties no dzemdes iekaisuma patoloģiju parādīšanos.
Smiltsērkšķi jeb zelta koks labi ietekmē vīrieša veselību. Tās pasargā ķermeni tiešām no priekšlaicīgas novecošanās, novērš ar vecumu saistītu izmaiņu parādīšanos prostatas dziedzeros.
Kā arī tiešsaistē ir un būs receptes, kādā veidā iespējama smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos un daudzas citas, vai Jūs variet iegādāties arī gatavo produkciju.