Tieši Himalaju kalni var būt uzskatīti tieši par smiltsērkšķu rašanās vietu. Vietējie iemītnieki smiltsērkšķus dēvē par “svētajiem augļiem”. Ķīnā labums, ko tieši var sniegt smiltsērkšķu stādi, ir zināms jau divpadsmit gadsimtus. Saskaņā ar mongoļu ticējumu, Čingishans un vēl viņa armija pirms katras uzvaras cīņas lietoja konkrēti smiltsērkšķi. Smiltsērkšķu augļi un tā neatkārtojamība ir zināma arī tagad. Spilgti oranžās ogās pētnieki jau ir atraduši pārsteidzošu Omega vielu klātbūtni: Omega trīs, seši, deviņi kā arī retās Omega-7 skābes, kā arī tās tomēr ir pārpilnas jau ar minerālvielām un pat dažādiem vitamīniem. Tādēļ vairākās valstīs šeit daudzus gadsimtus smiltsērkšķi jeb zelta koks tiek lietoti, priekš tam, lai uzlabotu imunitāti, samazinātu holesterīna līmeni, aizkavēt novecošanos kā arī dziedētu dažādas ādas slimības.

Unikālās īpašības, kas tad tad ir smiltsērkšķu ogu sastāvā

Smiltsērkšķu ogas tiek klasificētas kā multivitamīni. Tās satur sevī provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) kā arī vitamīnus (B1, B2, B3, B6, C, E, K utt.). Smiltsērkšķis satur arī no 3 līdz 6% cukuru (glikoze un fruktoze), līdz 2,5% skābes – ābolu un vīnskābi uc., Dzeltenās krāsvielas kvercetīnu, miecvielas, eļļu, kuras ogu mīkstajā daļā ir deviņi procenti, bet sēklās 12%.
Auga lapās un mizā tika atrasts 0,4% apmērā alkaloīds hipofēns, askorbīnskābe un līdz desmit atšķirīgiem tanīniem, taču mizā – līdz pat trīs procentiem atšķirīga sastāva taukainas eļļas.
Pašas smiltsērkšķu ogas uzkrāj taukvielu, kas sastāv no triacilglicerīniem kopā ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, pie tam starp tām dominē mono nepiesātinātās (palmitooleīnskābes, oleīnskābes) skābes; organiskās skābes, pektīns, miecvielas, flavonoīdi, nikotīnskābe kā arī folijskābe, makro un mikro elementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri, kā arī citi augu izcelsmes antibiotiku veidi.
Smiltsērkšķu eļļa no augļa mīkstuma tad ir spilgti oranžīgā krāsā, no sēklām – dzeltenīgs, turklāt to sastāvs nedaudz ir atšķirīgs viens no otra. Eļļa no ogām satur līdz 0,350% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu un riboflavīnu, salīdzinoši milzīgu daudzumu tokoferola – 0,165%, un ievērojamu daudzumu F vitamīna, kas regulē ādas vielu apmaiņu.

Priekš kam cilvēki lieto smiltsērkšķi kā arī to preces?

Tradicionālajā medicīnā smiltsērkšķi bija lietoti zarnas sienu nostiprināšanā, jo tie labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli. Smiltsērkšķu stādi ir lielisks dezinfekcijas un brūču dzīšanas līdzeklis. Smiltsērkšķim ir lieliskas reģenerējošas īpašības, tāpēc šo auga bieži izvēlās dažnedažāda smaguma apdegumiem, kā arī cita veida ādas slimībām – vecuma plankumi, grumbas, rētas.
Smiltsērkšķu sula un arī nogatavojušās smiltsērkšķu ogas uzlabo vielmaiņu kā arī tiek pielietotas neskaitāmām gremošanas sistēmas patoloģijām, pie tam sulas cena nemaz nav tika augsta kā varētu šķist. Protams, ir vēl realizējama arī smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos.
Smiltsērkšķu augi var tikt daudz izmantoti ēdiena gatavošanā: ir gatavotas eļļas, sulas, kompoti, želeja, ievārījums, marmelāde uc. Turklāt smiltsērkšķu eļļa kuņģim ir diezgan noderīga lieta.
Ilgstošai izmantošanai tieši smiltsērkšķu ogas vai saberzē ar cukuru, vai varbūt saldē (visi vitamīni ogās saglabājas līdz pat gadam), tādējādi smiltsērkšķi ziemai var būt sagatavoti. Smiltsērkšķus varētu arī izžāvēt.
Tagad eksistē neskaitāmi produkti, kā arī dažādas receptes, kā var pielietot smiltsērkšķus mājas apstākļos, piemēram, imunitātei ir smiltsērkšķu eļļa kapsulās, ko izmantot vislabāk pēc konsultācijas ar ārstu.